Viesiem

Paolo Pantaleo, tulkotājs un bloga Baltica redaktors

1. Kā Jūs nokļuvāt Latvijā?

Mana sieva, kas ir latviete. Taču vēlāk es iemīlēju šo valsti citu iemeslu dēļ.

2. Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie "atslēgas vārdi" runājot par Latviju un Itāliju?

Ja man vajadzētu definēt vienu kopīgu, tad teiktu, ka tā ir dzeja.

3. Kādi vārdi Jums patīk vislabāk latviešu valodā?

To ir bezgalīgi daudz, sākot ar ikdienā biežāk lietotajiem, ko reizēm mani bērni izrunā. Patiešām ir vēl ļoti daudz vārdu, ko atklāju katru dienu. Piemēram, citējot manas iemīļotās dzejnieces Māras Zālītes dzejas rindas: "Jau rīt es aiziešu vārdos kā mežā iet mežabrāļi".

4. Kas kopīgs ir itāļiem un latviešiem?

Es atkārtošos – dzeja. Taču arī mūzika, māksla, tautas kultūra. It īpaši zemnieku kultūra.

5. Kas Jums visvairāk pietrūks no Latvijas, kad atgriezīsieties Itālijā?

Es atbraucu uz Latviju pāris reizes gadā. Tāpēc, lai cīnītos ar nostaļģiju, kad dodos prom, ņemu līdzi visu iespējamo. Latviešu/itāļu ģimeni, visus vārdus, ko esmu apguvis, tos vārdus, kuros komunicējam ar bērniem, grāmatas, mūziku, ēdienu... Man pietrūkst visa pārējā, ko nevar ielikt ceļasomā.

6. Pēdējā grāmata, ko Jūs esat izlasījis itāliešu valodā? Kādas grāmatas Jūs iesakāt izlasīt?

Pēdējā grāmata, ko esmu izlasījis, ir "Bille", latviešu valodā. Savukārt grāmatu, ko pēdējo reizi lasīju (drīzāk pārlasīju) itāļu valodā ir Fenoglio autora darbs "La malora" (atzīšu, ka tā ir sarežģīta grāmata pašiem itāļiem, taču autora valoda ir fascinējoša un īpaši skaista).

Ko es ieteiktu izlasīt itāļu valodā? Pirmkārt, Pavese, viņa itāļu valoda ir vienreizējs sajaukums, kur kopā savijas tautas valoda un izsmalcināta leksika: "La luna e i falò", "La casa in collina", kā arī viņa dzejas krājums "Lavorare stanca" un citi.

Vēl ir lielisks stāsts, "Casa d'altri", ko sarakstījis Silvio D'Arzo, lai arī mūžībā agri aizgājušais, taču tikai nesen atklātais rakstnieks Itālijā.

"Cronache di poveri amanti", Vasco Pratolini, kurš vislabāk par citiem prot pastāstīt par Florenci 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.

Mario Rigoni Stern darbi, gan par kara tematiku "Il sergente sulla neve", "Ritorno sul Don", gan par Asiadžo.

Un vēl 20. gadsimta itāļu literatūras klasikas darbi: Primo Levi -"Se questo è un uomo", iespējams, tā ir visvarīgākā stāstu grāmata par holokaustu, un Elsa Morante - "La storia".

7. Kāda dziesma Jums asociējas ar Itāliju?

De Gregori dziesma "A Pa'" par itāļu kinorežisoru Pjēru Paolo Pazolīni.

8. Vai Jums patīk futbols? Par kādu komandu Jūs fanojat?

Vienmēr par Juventus.

9. Kur Latvijā var paēst visgaršīgāko picu?

Nevarētu ieteikt, jo izvairos no vietām, kur piedāvā itāļu virtuvi. ... Izņemot "Un momento", simpatizējot īpašniekam. Un tāpēc, ka tur var garšīgi paēst.

10. Kādas apskates vietas Jūs ieteiktu latviešu tūristam, kas vēlas iepazīt Itāliju?

Es dzīvoju Florencē, vairākus gadus esmu strādājis Palazzo Vecchio. Tagad reti izeju cauri Florences centram. Doma un Santa Croce baznīcas skaistumu nomāc cilvēku pūļi, satiksmes haoss un trokšņi. Ja man vajadzētu ieteikt kādu vietu, ieteiktu pēc iespējas cilvēku mazāk apmeklētas vietas. Neizbraucot no šī reģiona, iesaku apskatīt Sjēnas pakalnus, Grosseto apvidus laukus, San Galgano abatiju, Aretino Apenīnus. Ārpus reģiona, Gubbio ciematu Umbrijas reģionā un Fabriano pilsētiņu Marke reģionā. Tās ir vietas, kur audzē Itālijas garšu tās rāmajā gaisotnē.

11. Kādas apskates vietas / ēdienus Jūs ieteiktu itāļu tūristam, kas vēlas iepazīt Latviju?

Redzēt visu iespējamo ārpus ierastajiem tūristu maršrutiem. Kad esmu Rīgā, dzīvoju Pārdaugavā, kas, manuprāt, ir ļoti valdzinoša kaut arī atrodas attālāk no tradicionālajiem tūristu galamērķiem. Vēlāk, kad ir apskatīti visi interesantākie objekti Rīgā (visiem itāļiem, kas man kādreiz jautā, iesaku neapmaldīties Brīvdabas muzejā), ieteiktu noīrēt automašīnu un apceļot Latviju. Vecrīga ir ļoti skaista, taču aprobežoties tikai ar tās apskati nozīmētu nepiedodamu zaudējumu. Man ļoti patīk Latvijas daba, dievinu Zemgali un Vidzemes mežus. Ezeri, stārķi, līdzenumi un meži.

Kas attiecas uz ēdienu, tas pats ieteikums. Censties nobaudīt latviešu virtuvi, aizmirstot par itāļu ēdieniem (daudziem itāļiem tas ir gandrīz neiespējami, bet es nevaru ciest, kad itāļi par katru cenu mēģina paēst it kā viņi atrastos Itālijā, iedomājoties, ka itāļu virtuve ir vienīgā, kas eksistē). Doties uz Latvijas laukiem, piestājot kādā krogā un nogaršojot visu iespējamo.

12. Ko Jūs ieteiktu itāliešu valodas studentiem Latvijā?

Ļauties teikumu skaņas plūsmai. Ja iztrūkst, piemēram, konjunktīvs vai kondicionālis, teikums noiet greizi, zaudē savu muzikalitāti. Savukārt teikuma muzikalitāte balstās uz katra vārda. Piemēram, šajā Pavese dzejoļa fragmentā var gandrīz saklausīt rīta skaņu, kad itālijas septembra laikā dabā viss nobriest:

I mattini trascorrono chiari e deserti

sulle rive del fiume che all'alba s'annebbia
e incupisce il suo verde, in attesa del sole.
Il tabacco, che vendono nell'ultima casa
ancora umida, all'orlo dei prati, ha un colore
quasi nero e un sapore sugoso: vapora azzurrino.
Tengono anche la grappa, color dell'acqua.
E' venuto un momento che tutto si ferma
e matura. Le piante lontano stan chete:
son fatte più scure. Nascondono frutti
che a una scossa cadrebbero. Le nuvole sparse
hanno polpe mature. Lontano sui corsi,
ogni casa matura al tepore del cielo.